Vairākus gadsimtus sena ir tradīcija 14. februārī mīļotos cilvēkus iepriecināt ar apsveikuma kartītēm. 16. gs. Eiropā parādījās “valentīni” jeb īpašas svētku kartītes ar vēstījumiem. Sākumā tos rakstīja ar roku, un 18. gs. beigās Valentīndienas kartītes sāka iespiest tipogrāfijās ar jau gatavu nodrukātu vēlējumu vai dzejas rindām. Dažkārt kartītes tika sūtītas arī anonīmi – slepeni iemīlētiem cilvēkiem. To greznošanai tika izmantotas papīra un auduma mežģīnes un lentes. Parasti uz atklātnītēm atainoja romiešu mīlestības dievu Kupidonu, sirdis un arī putnus, jo uzskatīja, ka putnu pārošanās sezona sākas februāra vidū. Putni kļuva par romantiskās dienas simbolu. Amerikas Savienotajās Valstīs (ASV) ar roku gatavotas un drīz vien arī tipogrāfijā iespiestas atklātnītes parādījās 19. gs. vidū. Eiropā drukātās kartītes sevišķi populāras kļuva 19. gs. Piemēram, Anglijā apmaiņu ar Valentīndienas kartītēm veicināja pasta tarifu samazinājums. Valentīndienas atklātnīšu ražošanas apjoms arvien palielinājās. Rakstnieks Čārlzs Dikenss (Charles Dickens) to esot nodēvējis par “Kupidona manufaktūru”.
Mūsdienās saskaņā ar atklātnīšu ražotāja Hallmark datiem 85 % Valentīna dienas kartīšu iegādājas sievietes. Kartīšu noiets (apmēram 145 miljoni kartīšu visā industrijā kopumā) padara Valentīndienu par otru nozīmīgāko dienu gadā aiz Ziemassvētkiem. Mūsdienās Valentīndienas nozīme ir paplašinājusies, izrādot mīlestību arī radiniekiem un draugiem, un pat mīļdzīvniekiem. Skolās tiek organizēts Valentīndienas pasts, ar kura starpniecību apsveikumus sūta un saņem gan paši skolēni, gan skolotāji.
20. gs. otrajā pusē atklātnīšu dāvināšanas tradīciju papildināja dāvanu pasniegšana, un mūsdienās par tradicionālām tiek uzskatītas sarkanas rozes, šokolādes konfektes sirdsveida kastēs un dārglietas. Savā uzņēmumā pirmo kastīti ar šokolādēm dāvināšanai Valentīndienā 19. gs. beigās radīja slavenais kakao un šokolādes rūpnieks Ričards Kedberijs (Richard Cadbury). Mūsdienās ASV šokolāde veido 75 % no visa Valentīndienā pārdoto saldumu apjoma.
Svētā Valentīna diena ir populāra ASV, Lielbritānijā, Kanādā, Austrālijā, bet tā tiek atzīmēta arī citās valstīs, piemēram, Argentīnā, Francijā, Vācijā, Meksikā, Dienvidkorejā un citur. Filipīnās, piemēram, tā ir populāra kāzu diena, kad siržu savienību jaunlaulātie noslēdz īpašā ceremonijā vienlaicīgi ar simtiem citu pāru.
Šī diena ir īpaša Veronā (Itālijā), kas zināma kā Romeo un Džuljetas traģiskā mīlasstāsta norises vieta. Valentīndienas nedēļa Veronā tiek saukta par Verona in love, ko var tulkot dažādi – arī ‘iemīlējusies Verona’. Ielas tiek rotātas ar izgaismotām sirdīm. Milzīga sarkana sirds tiek uzzīmēta uz centrālā laukuma bruģa. Pāri var apmeklēt Džuljetas māju un citus muzejus Veronā, pērkot tikai vienu biļeti. Katru gadu par godu Valentīndienai Džuljetas kluba pārstāves un brīvprātīgās, kas atbild uz Džuljetai rakstītajām vēstulēm, izvēlas vienu skaistāko apbalvošanai ar Cara Giulietta (“Dārgā Džuljeta”) balvu. Labākās vēstules Valentīndienā tiek publiski nolasītas no Džuljetas balkoniņa.
Daudzviet pasaulē šajā dienā tiek plānotas rekordu pārspēšanas norises un skūpstīšanās konkursi. Piemēram, ilgākais viena pāra skūpsts, lielākais skaits pāru, kas skūpstās vienlaicīgi, un tamlīdzīgi.
Ilgākā skūpsta konkurss Valentīndienā Kaljao ostā, Limā, Peru. 13.02.2015.
Avots: Scanpix, REUTERS.