Vācu rakstnieka F. Šillera traģēdijas “Marija Stjuarte” ideju pirmsākumi rodami jau 18. gadsimta 80. gadu sākumā, kad veikts darbs pie lugas “Viltus un mīla” (Kabale und Liebe, 1784). Interesi par skotu karalienes Marijas Stjuartes (Mary, Queen of Scots) un Anglijas karalienes Elizabetes (Elizabeth I) liktenī balstīta sižeta risinājumu apstiprina autora pastiprinātā pievēršanās 16. gadsimta notikumiem un to atspoguļojumam vēstures pētījumos. Pirmā konkrētā norāde par F. Šillera vēlmi sarakstīt lugu “Marija Stjuarte” ir fiksēta 1783. gadā rakstītā vēstulē. Pie literārā darba teksta izstrādes rakstnieks tomēr ķērās tikai 1799. gada aprīlī, luga pabeigta 1800. gada pavasarī. Traģēdija “Marija Stjuarte” sarakstīta laikā, kad F. Šillers apmetās uz pastāvīgu dzīvi Veimārā, tikās un apspriedās ar Johanu Volfgangu Gēti (Johann Wolfgang Goethe), kā arī saņēma hercoga Kārļa Augusta (Karl August) piešķirtu atalgojumu, kas nodrošināja iespējas pastāvīgam radošam darbam, kā arī piesaistīja F. Šilleru Veimāras galma teātrim (Hoftheater). Tieši “Marijas Stjuartes” tapšanas laikā, 1800. gada pavasarī, rakstnieks adaptēja Veimāras teātrim Viljama Šekspīra (William Shakespeare) traģēdiju “Makbets” (Macbeth, 1606), kas apstiprināja viņa interesi par vērienīgu politisku un psiholoģisku tēmu atklāsmi un to risinājumu dramaturģijā. Traģēdijas “Marija Stjuarte” pirmizrāde Veimāras teātrī notika 1800. gada 14. jūnijā. Luga publicēta 1801. gadā.