R. Blaumaņa lugu uzvedumi latviešu teātrī tapuši kopš 1890. gada. 19. gs. 90. gados un 20. gs. sākumā ar rakstnieka darbu iestudējumiem Rīgas Latviešu teātrī režisoru Hermaņa Rodes-Ēbelinga (Hermann Rhode-Ebeling) un Pētera Ozoliņa vadībā izauga pirmā profesionālā latviešu aktieru paaudze, te minami tādi aktierdarbi kā Pētera Ozoliņa Krustiņš (“Pazudušais dēls”, 1893), Jēkaba Dubura Indrānu tēvs un Bertas Rūmnieces Indrānu māte (“Indrāni”, 1904), Daces Akmentiņas Kristīne (“Ugunī”, 1905). Arī vēlākajā laikā daudzi R. Blaumaņa lugu tēli kļuvuši par pamatu lomām, kuras izveidojušās par nozīmīgiem sasniegumiem daudzu aktieru radošajā mūžā. Luga “Skroderdienas Silmačos” pēc sākotnēji saņemtās kritikas kļuvusi par latviešu teātra vēsturē populārāko un visvairāk izrādīto dramaturģijas darbu. Tā iestudēta visos latviešu profesionālajos teātros, bet īpašu popularitāti izpelnījusies Latvijas Nacionālajā teātrī, kur pirmoreiz uzvesta 1921. gadā. Kopš 1955. gada šī luga nemainīgi ir bijusi Nacionālā teātra repertuārā. Gan turpinot agrākās tradīcijas, gan piešķirot tām jaunas nianses, uzvedumus veidojuši režisori Alfrēds Amtmanis-Briedītis, Alfrēds Jaunušans, Edmunds Freibergs un Indra Roga. R. Blaumaņa darbi bijuši skatāmi arī radikāli novatoriskās interpretācijās, piemēram, 20. gs. 20. un 30. gadu periodā Dailes teātrī veidotajos Eduarda Smiļģa inscenējumos, kur izmantota delartiskās komēdijas estētika. Rakstnieka darbi guvuši plašu atsaucību un daudz iestudēti arī amatieru teātros, kā arī vācu un krievu teātros Latvijā. 21 gs. R. Blaumaņa lugas dažkārt izrādītas aktualizētās versijās, piemēram, lugas “Pazudušais dēls” adaptāciju Latvijas Nacionālā teātra izrādei (2004) veidoja rakstniece Inga Ābele. Savukārt dzejniece Māra Zālīte pēc R. Blaumaņa noveles “Purva bridējs” un lugas “Ugunī” motīviem radījusi libretu “Hotel Kristina”, mūziku Nacionālā teātra iestudējumam (2006) komponēja Jānis Lūsēns. 2019. gadā iestudējumam Liepājas teātrī tapusi režisora Regnāra Vaivara skatuves versija “Purva bridējs ugunī”.
Dramaturģiska forma piešķirta arī R. Blaumaņa prozai. Rakstniece Anna Brigadere pēc R. Blaumaņa noveles motīviem uzrakstīja lugu “Raudupiete” (1914). Valmieras Drāmas teātra iestudējumā “Aizbirušais avots” (2004) apvienoti R. Blaumaņa prozas darbi “Romeo un Jūlija”, “Mēmais precinieks” un “Pie aizbiruša avota”. Rasa Bugavičute-Pēce veidojusi Nacionālā teātra izrādes “Purva bridējs” (2012), Valmieras Drāmas teātra izrādes “Raudupiete” (2013) skatuves variantu, Justīne Kļava Valmieras Drāmas teātra iestudējuma “Vidzemnieki” (2018) tekstu, kura pamatā ir mazāk ievērotu R. Blaumaņa stāstu sižeti.
Pēc rakstnieka darbu motīviem uzņemtas vairākas spēlfilmas – “Salna pavasarī” (1955), “Purva bridējs” (1966), “Nāves ēnā” (1971), "Īsa pamācība mīlēšanā" (1982), “Indrāni” (1991). Savu versiju par lugā “Skroderdienas Silmačos” tēloto notikumu iespējamo priekšvēsturi sacerējis un filmā “Rūdolfa mantojums” (2010) ekranizējis kinorežisors Jānis Streičs.
1973. gadā publicēts Antona Stankeviča biogrāfiskais romāns “No Braku kalna”.