M. Zīverta nozīmīgākais devums Latvijas kultūrā ir viņa lugas, kas izrādītas daudzos iestudējumos gan Latvijā, gan trimdā. Par autora darbu pirmo nozīmīgāko skatuvi 20. gs. 30. gados kļuva Latvijas Nacionālais teātris. Te pirmizrādi piedzīvoja M. Zīverta luga “Nafta” (1931), “Zelta zeme” (1933), “Lībiešu asinis” (“Kolka”, 1937), “Cilvēks grib dzīvot” (1939), “Ķīnas vāze” (1940), “Nauda” (1943). Par spilgtiem notikumiem kļuva Dailes teātra iestudējumi “Āksts” (1938) Kārļa Veica režijā un “Minhauzena precības” (1941) Eduarda Smiļģa inscenējumā. Uz mazākām skatuvēm īpaši nozīmīga bija drāma “Tīreļpurvs”, kura pirmuzvedumu piedzīvoja Rīgas Mazajā teātrī (1936). Par M. Zīverta pēdējo iestudēto lugu pirms autora aizbraukšanas no Latvijas kļuva traģēdijas “Vara” inscenējums Dailes teātrī, kura pirmizrāde E. Smiļģa režijā notika 1944. gada 21. jūnijā. Pēdējo reizi šis uzvedums tika parādīts 1944. gada 2. septembrī. Turpmākajās desmitgadēs M. Zīverts vistiešāk bija saistīts ar Stokholmas latviešu teātra darbību. Te uzvestas nozīmīgākās pēckara periodā tapušās lugas “Kāds, kura nav” (1947), “Zaļā krūze” (1949), “Tvans” (1950), “Cenzūra” (1951), “Meli meklē meli” (1953), “Smilšu tornis” (1955), “Pēdējā laiva” (1956) un citas. M. Zīverta darbi izrādīti arī Vācijā, Anglijā, Amerikas Savienotajās Valstīs, Austrālijā un citur. 20. gs. 50. gadu beigās, t. s. atkušņa periodā, padomju apstākļos tika atļauti dažu M. Zīverta agrāk sarakstīto lugu iestudējumi Latvijā. 1957. gadā tapa lugas “Ķīnas vāze” uzvedums Valmieras teātrī Pētera Lūča režijā un drāmas “Āksts” iestudējums Latvijas Nacionālajā (tolaik Drāmas) teātrī, kuru veidoja režisors Alfrēds Jaunušans ar Karpu Klētnieku vai Žani Katlapu Viljama Šekspīra lomā. 1958. gadā atkārtotu iestudējumu Dailes teātrī piedzīvoja komēdija “Minhauzena precības” ar Viju Artmani un Hariju Liepiņu galvenajās lomās. M. Zīverts apmeklēja šī iestudējuma pēdējo, divsimto izrādi 1969. gada septembrī. Rakstnieka darbu atgriešanās uz skatuves Latvijā notika 20. gs. 80. gadu beigās. Režisors Jūlijs Bebrišs 1987. gadā Nacionālajā teātrī iestudēja M. Zīverta lugu “Lielo grēcinieku iela”, pēc tam lugas “Pēdējā laiva” (1990) un “Teātris” (1993). Dailes teātrī Vara Vētras režijā tapa kamerluga “Kāds, kura nav” (1988), Arnolds Liniņš, Ērika Ferda un Miervaldis Ozoliņš uzveda komēdiju “Minhauzena precības” (1988), Arnis Ozols –komēdiju “Čūska” (1989) un “Kaļostro Vilcē” (1990), savukārt režisors Kārlis Auškāps Dailes teātra astoņdesmit gadu jubilejā 2000. gadā sagatavoja M. Zīverta drāmas “Āksts” uzvedumu ar Arturu Skrastiņu V. Šekspīra lomā, interpretējot lugu Renesanses laika teātra kontekstā. 2015. gadā K. Auškāps iestudēja arī M. Zīverta vēsturisko lugu “Rīga dimd”. Valmieras teātrī režisors Pēteris Lūcis 1988. gadā uzveda varoņdrāmu “Tīreļpurvs”, savukārt Liepājas teātrī Oļģerta Krodera inscenējumā 1989. gadā tika izrādīta drāma “Āksts” ar Juri Bartkeviču galvenajā lomā.
20. gs. otrajā pusē un 21. gs. sākumā nozīmīgs darbs paveikts M. Zīverta lugu tekstu apkopošanā un publicēšanā. Unikāls notikums latviešu trimdas grāmatniecībā bija Latviešu apvienības Austrālijā Kultūras fonda aprūpē Sidnejā izdotais M. Zīverta darbu apkopojums 30 sējumos, katrā no tiem iekļaujot vienu lugu ar autora komentāriem. 20. gs. 80. gadu beigās Rīgā Viktora Hausmaņa sakārtojumā publicētas divas M. Zīverta darbu izlases, “Lugas” (1988) un “Kamerlugas” (1989), savukārt no 2002. gada līdz 2006. gadam piecos apjomīgos sējumos apkopoti visi pieejamie M. Zīverta dramaturģiskie sacerējumi, kā arī raksti un recenzijas.