Arhitektūras pirmsākumi Latvijas teritorijā saistāmi ar kristianizācijas procesu, kad Vācu ordeņa brāļi nodedzināja nekristīto vietējo cilšu nocietinājumus un vācu meistari ieviesa mūra ēku būvniecības tehnoloģiju. Pirms vācu ienākšanas Latvijas teritorijā vietējās ciltis ēkas būvēja koka konstrukcijās, piemēram, Āraišu ezerpils ir rekonstruēta kā arheoloģisks muzejparks (9.–10. gs.; 1965–1985, arheologs Jānis Apals, arhitekts Dzintars Driba).
Pirmo mūra celtni – Ikšķiles baznīcu (1185) – uzbūvēja Gotlandes meistari, kas, tāpat kā pilis Siguldā (1212), Cēsīs (1223) u. c., saglabājusies drupu formā. Romānikas paraugi ir Sv. Jēkaba katedrāle (ap 1225), Rīgas Doms (1211–1270, 14.–20. gs.), kuram piekļaujas klostera pagalms ar krusteju. Lielākās gotiskās celtnes ir Rīgas Sv. Pētera baznīca (1209, 1409), Cēsu Sv. Jāņa baznīca (1283) un Valmieras Sv. Sīmaņa baznīca (1283).
Senākā sabiedriskā telpa ir Lielās ģildes Minsteres istaba (1330), bet viduslaiku dzīvojamo ēku ansamblī “Trīs brāļi” (15.–20. gs.) atrodas Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde un Latvijas Arhitektūras muzejs. Rīgas Melngalvju nama (14. gs.) fasādes gotisko pakāpjveida zelmini (jumtgali) holandiešu meistari apaudzēja ar volūtām, figurāliem veidojumiem un metāla rotājumiem (ap 1580). Tagadējais Melngalvju nams ir Otrajā pasaules karā bojā gājušās ēkas kopija (1999).
Renesanses izplatību Latvijas teritorijā apgrūtināja ilgstoši kari; apjomīgākā celtne šajā stilā ir gotiskajai Rīgas Sv. Jāņa baznīcai (1483–1491) piebūvētā altāra daļa (1587–1591, Gerts Frēze, Gert Frese). Manierisma stilā celta Kurzemes hercoga Ketlera (Godthartt Kettler) Bauskas jaunā pils (16. gs. beigas), ievērojama ar grafito tehnikā izpildītiem gleznojumiem.
Baroka stils pārveidoja Rīgas siluetu. Doma tornim pēc 1547. gada ugunsgrēka piramidālās smailes apakšējā daļā tika izveidots kupols (1595, G. Frēze). Sv. Pētera baznīcai būvmeistars Ruperts Bindenšū (Rupert Bindenschu) uzcēla jaunu vairāku pakāpju torni (1688–1690), kas nodega 1721. gadā, bet tika atjaunots (1746) iepriekšējā formā. 120 m augstā koka konstrukcija tika sagrauta Otrā pasaules kara laikā, bet to atjaunoja (1977, Pēteris Saulītis) iepriekšējā formā metāla konstrukcijās. Baroka stilu visizteiktāk atspoguļo Reiterna nama Rīgā, Mārstaļu ielā 2/4 (1684–1688, R. Bindenšū), fasāde ar lielā ordera pilastriem un trīsstūra frontonā iekļautiem augu vijumiem.