Lugas centrālās personas ir spēlmanis Tots un Lelde, kura Raiņa skatījumā iemieso arī Latviju jeb Latvi. Tota raksturs veidots niansēti, atklājot arī viņa šaubu brīžus, tēla raksturojumā savijas priekšstats par vienkāršu, mazliet bravūrīgu puisi ar to izredzētību, ko viņam piešķir talants, ar mūziku saistītās īpašās spējas un jūtīgā sirds. Leldes dzirkstošais dzīvesprieks, kas atklājas kāzu ainā, sižeta risinājumā zūd, kad jaunā sieviete nonāk mirušo pasaulē, un viņa to atgūst tikai lugas beigās, pateicoties Totam un vispārināti iezīmējot Latves apspiestības beigas. Arī citos lugas tēlos ietverta simboliska nozīme. Tota atbalstītāji ir reizē ar viņu kāzās atnākušie dāki, vecene Ragana, Klibais nabags un Aklais, kuri ar saviem padomiem un tiešu iejaukšanos konkrētās lugas situācijās palīdz Totam izturēt, lai gan grūtākajos brīžos visi lēmumi jāpieņem viņam pašam. Spēlmaņa noskaņojuma atbalss ietverta Zemes vēzīša tēlā. Svarīga ir arī Tota saikne ar mirušajiem, kuru pārdzīvojumiem un pieredzei jākļūst par varoņa spēku vairojošu faktoru, savienojot mirušo un dzīvo vienotā veselumā. Simboliski šī doma izteikta Miroņu svecītes tēlā, kas lugas svarīgākajās situācijās ļauj Totam pārvarēt visus pretspēkus. Zemes vēzīts un Miroņu svecīte pieder Raiņa darbos izmantotajiem neorganiskajiem simboliem, atšķirībā no organiskajiem, kas saistāmi ar drāmas personu attēlojumu. Viens no nozīmīgākajiem Tota pretiniekiem ir mirušais Kungs, kurš naktīs augšāmceļas, lai sūktu cilvēku asinis. Viņš tērpts 18. gs. kostīmā, Raiņa izpratnē šis tēls vispārina vācu muižniecības varu Baltijā. Simboliska nozīme ir Kunga ienaglošanai zārkā, pirms Tots un Lelde atgriežas virszemē. Tomēr Tots, pretēji padomiem, neiedur Kungā pīlādža mietu, lai viņu pilnīgi iznīcinātu. Tādējādi tiek akcentēta doma, ka tagadne ir nesaraujami saistīta ar pagātni, kuru nedrīkst nodot pilnīgai aizmirstībai. Lugā tēloto velnu vidū redzamākā figūra un cienīgs pretnis ir Trejgalvis, kurš, novērtējot Tota garīgo spēku, kādā no lugas epizodēm viņu pat nodēvē par savu dēlu. Līdzīgu apzīmējumu lieto arī Aklais, un šie izteikumi jāvērtē kā simboliski vispārinājumi, jo Totā kā ģeniālā māksliniekā faktiski saplūdusi visa cilvēces pieredze. Vairāk sadzīviskā plānā tēloti kāzu dalībnieki, līgavainis Zemgus, Meitas (līgavas) māte un Dēla (līgavaiņa) māte, arī Vagars, kurš saistīts ar agrākajiem tautas izkalpinātājiem. Kāzu ceremonijā simboliski vienojas dažādi latviešu nācijas sociālie slāņi, tomēr šī savienošanās nav vienkārši īstenojama ne reālā, ne simboliskā līmenī.