Tiesu palātu tāpat kā citas tiesu instances tika izveidotas līdz ar 1918. gada 6. decembra Pagaidu nolikumu. Tiesu palāta savu darbību oficiāli uzsāka 1918. gada 19. un 20. decembrī, kad tika rīkotas pirmās kopsēdes. Bija svarīgi apspriest organizatoriskos jautājumus, kas iekļāva personālsastāva iecelšanu un darbības sadalīšanu. Aktīvais tiesu darbs tika uzsākts 1919. gada maijā, jo Tiesu palāta 1919. gada janvārī Tiesu palāta faktiski apturēja darbību, jo pēc 1919. gada 2. janvāra paziņojuma uz Liepāju bija devies tikai prokurors Kārlis Kvelbergs. Neatkarības kara sarežģītie militārie, politiskie un sociālie apstākļi noteica to, ka likumības nodrošināšana bija ievērojami apgrūtināta. Palielinājās ne tikai kriminālie, bet arī politiskie noziegumi, kuri tika uzskatīti par apdraudējumu jaunizveidotajai valstij. Šī iemesla dēļ Liepājas apgabaltiesa bija pārslogota, un rezultātā K. Kvelbergs centās rast iespējas Tiesu palātas darbības atjaunošanai. K. Kvelbergs panāca to, ka Pagaidu valdība ar 5. aprīļa lēmumu atjaunoja Tiesu palātas darbību.
1919. gada 5. jūlijā notika pēdējā rīcības sēde Liepājā un 28. jūlijā – pirmā rīcības sēde Rīgā. Tas norāda aptuveno laika posmu, kad Tiesu palātas personālsastāvs veica organizatoriskos darbus, lai spētu atsākt darbu Rīgā. Progress Tiesu palātas izveides attīstībā bija no 1923. līdz 1940. gadam, valstī nostabilizējoties politiskajai un militārajai situācijai. Laikā no 1919. līdz 1923. gadam tika izspriestas 5837 lietas, no 1929. līdz 1933. gadam – 6703 lietas, no 1934. līdz 1938. gadam – 7511 lietas. Šajā laika posmā arī tika pilnībā nostiprināts Zinātniskais tiesu ekspertīzes kabinets, vēlāk institūts, kas sniedza palīdzību lietu izskatīšanā. 1934. gadā Latvijā notika politiskas pārmaiņas, kad autoritāru valsts vadību apvērsuma rezultātā pārņēma Kārlis Ulmanis. Šajā kontekstā tika veiktas arī izmaiņas tiesu sistēmā, un daļa tiesnešu tika atbrīvoti no amatiem vai tiesu varas iestādēs tika īstenotas reformas. Šīs izmaiņas vairāk skāra dažu Tiesu palātas locekļu un prokuroru darbību, piemēram, ar K. Ulmaņa pavēli no amata tika atcelts Hermanis Apsītis, kurš prokurora amatā bija no 1933. gada 16. oktobra līdz 1934. gada 17. maijam, bet pēc tam kļuva par tieslietu ministru Kārļa Ulmaņa autoritārā režīma laikā. Pēc H. Apsīša prokurora amatu līdz 1940. gada 6. jūlijam ieņēma Kārlis Skādulis. Laikā no 1934. gada 16. maija līdz jūlijam vismaz pieci no apmēram 20 Tiesu palātas locekļiem tika atbrīvoti no amata, tos pārceļot uz kādu citu amatu vai atbrīvojot pilnībā. Ņemot vērā, ka pēc apvērsuma Satversmes, kura noteica tiesnešu neatkarību un to pakļautību likumam, darbība tika apturēta, tiesu darbu (arī Tiesu palātas) ietekmēja valdības, tās politiskās intereses.
1940. gada novembrī padomju okupācijas rezultātā Tiesu palāta tika pārveidota atbilstoši PSRS tiesu sistēmai.